Ir pienācis vakars, kaut gan to nevar pateikt, jo ir gaišs kā dienā, un ir laiks celt teltis un atpūsties, taču kādam būs jāpaliek nakts sardzē, jo lāči neguļ. Pirmās īstās emocijas un pārdomas – šī diena ir bijusi grūtāka, nekā domāts, sāk sāpēt tās vietas, par kurām dalībnieki pat nevarēja iedomāties. Nogurums mijas ar gandarījumu, jo katrs solis šeit nozīmē uzvaru pār sevi un dabas izaicinājumiem. Rīts gan atnāk ar nelielu stresu – kāds netālu peld, un gaisā jūtama spriedze. Ir laiks domāt par drošības apsvērumiem un būt modriem, jo Arktikā pat šķietami mierīgs klusums var slēpt negaidītus pārsteigumus. Tomēr pēc īsas apspriedes un aprīkojuma pārbaudes ceļotāji dodas tālāk izzināt Svalbāru – vietu, kur robeža starp cilvēku un dabu kļūst īpaši trausla, bet katra pieredze kļūst par neatņemamu daļu no šī piedzīvojuma.
