Saimniekiem padomā jauns darbs – nolīdzināt smilšu laukumu dzirnavu priekšpusē, lai pagalms izskatās vizuāli pievilcīgāk un pašiem vieglāk pārvietoties. Darbu vadīšanu uztic jaunākajai Lauku sētas dalībniecei, rīdziniecei Agnesei. Pārējie nav saudzīgi savos izteikumos par viņas spējām. No šī brīža pāru spēle beigusies un turpmāk katram jācīnās pašam par sevi, pierādot, ka ir Lauku sētas čempiona goda cienīgs. Uzdotais darbs ir apjomīgs un fiziski izaicinošs, jo tas jāpaveic vien ar lāpstām un ķerrām. Smilšu un akmeņu cilāšanu apgrūtina lielā svelme, saule pamatīgi cepina un uzbāzīgie dunduri neliek mieru. Runā, ka kāds jau ar asarām acīs un pēdējiem spēkiem stūmis ķerru. Šoreiz virtuvē rosās Jēkabs, pliko torsu piesedzot vien ar priekšautu. Viņš šmorē restorāna cienīgas, smalkas maltītes, pat desertu. Vai kolēģi spēs to novērtēt? Darbos viņš nesteidzas nākt palīgā. Taupa spēkus, slinko vai virtuve tiešām paņem tik daudz laika? Agnesei uzdots sadalīt visus dalībniekus divās vienādās komandās pēc spēku samēra. No komandas, kurā ir trīs dalībnieki, vēl pirms sacensības izskan sašutums par nevienlīdzīgo spēku samēru un pārmetumi, ka Agnese nemāk skaitīt. Abām komandām jāsacenšas siena ruļļu velšanā, kas kārtīgi sašūpo līdz šim mierīgos Lauku sētas ūdeņus...
