20.novembris
Šogad Latvijas valsts svētkus iespējams daudzi no mums sagaidīja ar citādām domām nekā iepriekšējos gados. Mēs tagad redzam, ka brīvība nav pašsaprotama. Mums ir iespēja dzīvot valstī, kurā, piemēram, ir elektrība. Jā, varbūt dārga, bet tā ir. Mums kopā ar saviem bērniem un vēl kādiem 200 cilvēkiem naktīs nav jāguļ aukstā pagrabā, jo virzemē lido raķetes un brauc tanki. Mums ir ļoti daudz pašsaprotamu lietu, kas cilvēkiem Kijivā, Hersonā un citur Ukrainā vienkārši nav. Un mums ir iespēja mūsu draugiem palīdzēt. To cenšas darīt arī kāda brīvprātīgo grupa Latvijā. Tās nosaukums - "Savvaļas bites".
Ukrainai mēs cenšamies palīdzēt visiem iespējamiem spēkiem. To dara arī brīvprātīgo organizācija "Savvaļas bites". Vairāki cilvēki visā Latvijā savos pagrabos, garāžās, izmantojot 3D printerus, ražo šādas plastmasas detaļas, kas atgādina nelielus olu turētājus. Bet patiesībā tos izmanto pavisam citiem mērķiem.
Ukrainas armijas karavīri šo mēnešu laikā ir plaši izvērsuši dronu izmantošanu kaujas laukā. Ir miljoniem dārgie turku Bayraktar, kas spēj lidot augstu un šaut precīzi. Bet ukraiņi aizvien plašāk izvēlas pavisam vienkāršus dronus, ko par dažiem simtiem eiro var nopirkt lielveikalos. Vai arī būvē paši savus. Tie noder izlūkošanai, bruņutehnikas uguns koriģēšanai un arī nelielu bumbu un granātu transposrtēšanai uz frontes līniju. Tie pārvietojas ap 200 metru augstumā, kur dronu motoru skaņu uz zemes nevar dzirdēt. Kad atrasts mērķis un tas "paņemts uz grauda", drona nestā sprāgstviela tiek izmesta un klusumā nogāžas un uzsprāgst.
Ukrainas armija publicējusi desmitiem video, kur redzams kā šāds vienkāršs lidaparāds sprāgstvielas iemet tieši okupantu spēku ierakumos, pēc veiksmīga trāpījuma uzspridzina bruņutehniku. Leģendārs ir video, kad drona atnestā granāta ar filigranu precizitāti ielido tieši atvērtā krievu tanka lūkā un iekšpusē uzsprāgst.
